5 mīti par Latvijas meža nozari

Sabiedrībā valda ne mazums mītu un nostāstu par to, kas notiek Latvijas mežos. Biedrība “Zaļās mājas” 2016. gadā veica socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības izpratni un zināšanas par meža nozari. Aptaujā biedrība secinājusi, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem trūkst zināšanu par reālo situāciju mežā. Balstoties uz Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem, piedāvājam iepazīties ar pieciem populārākajiem mītiem par meža nozari Latvijā, kas atklāti veiktajā aptaujā.

1. mīts: Ulmaņa laikos mežu bija vairāk

“Cilvēki dzīvo ar dogmatisku pārliecību, ka “ulmaņlaikos” viss bija labāks, taču reti kurš aizdomājas, ka toreiz Latvija bija izteikti agrāra valsts ar daudziem zemniekiem, kuri apara katru pieejamo zemes stūrīti, un mežam šajā valsts ekonomiski sociālajā modelī bija daudz mazāk vietas nekā šodien. Lai mazinātu maldus par to, kā attīstās Latvijas mežsaimniecība 21. gadsimtā, mēs publicējam Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” apkopotos datus par reālo situāciju Latvijas mežos,” stāsta Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis.

41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka patlaban mežu Latvijā ir daudz mazāk nekā starpkaru periodā jeb Kārļa Ulmaņa laikos.

Taču patiesībā situācija ir pretēja: 1935. gadā Latviju klāja 1,747 miljoni hektāri meža, bet 2015. gadā mežu platība jau sasniedz 3,356 miljoni hektārus. Tātad meža platība ir pieaugusi apmēram divas reizes.

2. mīts: Latvijā mežus pēdējo gadu laikā izcērt vairāk

Lielākā daļa (70%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā mežus izcērt vairāk, nekā to darīja iepriekš.

Tomēr reālā situācija vēsta, ka koksnes resursu ieguve Latvijā pēdējos gados kopumā ir ļoti stabila un ilgtspējīga: Latvijā tiek nocirsti 10 līdz 12 miljoni kubikmetru koksnes, bet kā liecina ilgstošie meža statistiskās inventarizācijas dati – ikgadējais pieaugums ir lielāks – vismaz 25 miljoni kubikmetru koksnes gadā.

Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā ciršanas vecumu sasniegušās un pārsniegušās audzes Latvijā palielinājušās 2,1 reizes.

3. mīts: Meža apsaimniekošanā valda haoss

26% aptaujāto norāda, ka Latvijā tiek īstenota nepārdomāta, nekontrolēta mežu ciršana.

Reālajā situācijā saimnieciskās darbības mežā tiek stingri reglamentētas ar Meža likumu un Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, – noteikumi par koku ciršanu mežā, kas ietver sevī arī dabas aizsardzības prasību ievērošanu; noteikumi par meža inventarizāciju un citi (links uz www.likumi.lv ).

4. mīts: Mežus atjauno mazāk

Puse aptaujāto uzskata, ka pēdējos gados mežus Latvijā atjauno mazāk, nekā to darīja iepriekš.

Latvijā notiek ļoti aktīva mežu atjaunošanas politika, kas ir iekļauta Meža likumā. Galvenajā vienlaidus cirtē (kailcirtē) nocirstais mežs ir jāatjauno noteiktā laikā, piemēram, uz minerālaugsnēm un nosusinātām augsnēm – ne vēlāk kā piecu gadu laikā. Nākošo vienlaidus atjaunošanas cirti (kailcirti) drīkst veikt tikai tad, ja atjaunošana ir notikusi noteiktajos termiņos.

2013. gadā Latvijas mežos tika nocirsts 39,5 tūkstoši hektāru pieauguša meža, atjaunots – 40 tūkstoši hektāru jauna meža, 2014. gadā tika nocirsts 39 tūkstoši hektāru pieauguša meža, bet atjaunots – 38 tūkstoši hektāru jauna mežu, savukārt 2015. gadā – atjaunoti 41,7 tūkstoši hektāru jauna meža.

5. mīts: Mežus izcērt neapdomīgi

41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mežus izcērt, nedomājot par nākotni.

Latvija ir atzīta par ne vien ceturto zaļāko valsti Eiropā, bet Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki izskaitļojuši, ka 2015. gadā uz katru iedzīvotāju bija apmēram 1,7 hektāri meža. Salīdzinājumam, piemēram, Austrijā – tikai 0,48 hektāri meža uz katru iedzīvotāju.

“Par datu precizitāti varam būt droši, jo mežu apsekošanā tiek izmantota visā Eiropā pielietota metode, kuras precizitāte ir 97%. Ņemot vērā, ka mums ir patiešām neliels iedzīvotāju skaits, tā ir liela bagātība. Vienlaikus Latvijas valsts meži ir vieni no pieejamākajiem Eiropā, un tas dod iespēju brīvi tajos ogot, sēņot, atpūsties un sportot,” norāda Āris Jansons, Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks.

Bez mītiem ar izpratni

Biedrības “Zaļās mājas” socioloģiskajā aptaujā fiksēti arī pozitīvi un patiesi vērtējumi. Tā piemēram:

• 48 % aptaujāto norāda, ka efektīvi apmežota zeme ir tikpat vērtīga kā naftas, akmeņogļu, zelta vai dimanta krājumi,
• 32 % aptaujāto ir pārliecināti, ka privātajiem mežu īpašniekiem būtu nepieciešams lielāks atbalsts no valsts,
• 23% aptaujāto saprot, ka jauns mežs efektīvāk piesaista ogļskābo gāzi un līdz ar to vairāk ražo skābekli. Kokam pārstājot augt, būtiski samazinās saražotā skābekļa apjomi.
• 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir droši, ka mežs ir jānocērt pēc noteikta vecuma sasniegšanas un tad jāiestāda jauns

(avots:   http://www.lvm.lv/jaunumi/3083-5-miti-par-meza-apsaimniekosanu-latvija)